Svešvalodu korporatīvās apmācības nepieciešamība
Par svešvalodu korporatīvās apmācības nepieciešamību kompāniju vadītāji iedomājas vienmēr. Bet, tiklīdz viņi apzinās, ka bez iespējām ietaupīt uz tulkotāju no malas rēķina, darbinieku valodu apmācība ir kompānijas darba devēja imidžs, šis motivācijas elements veido lielāko daļu HR-budžeta. Taču reāla labuma no šī ieguldījuma saņemt izdodas ne vienmēr. Nav izslēgts, ka pēc trīs mēnešu mācīšanās angļu valodas kursos jums vēlreiz nāksies sarkt savu menedžeru dēļ, ar sarūgtinājumu veikt pārrunas ar ārzemju partneriem. Un, lai cik ļoti negribētos izteikt pretenzijas nemākulīgajiem pasniedzējiem, nākas atzīt: vaina par to, ka mācību procesam nav rezultātu, jāuzņemas tiem, kas to ir pasūtījuši. Kā tad pareizi izvēlēties kursu saviem darbiniekiem, nepalaižot garām nevienu sīkumu?
Atbildi uz šo jautājumu mēs lūdzām Saimonam Ko, pazīstamajam speciālistam valodu apmācības jomā, International House akadēmiskajam direktoram, kurš jau 14 gadus veiksmīgi praktizē Rīgā.
- Ar ko vajadzētu sākt, izvēloties korporatīvo kursu svešvalodas apguvei? Kādiem parametriem būtu nepieciešams pievērst īpašu uzmanību?
- Vispirms, personāla menedžerim un kompānijas vadītājam vajag precīzi noformulēt, ko īsti viņi vēlas iegūt no apguves procesa: lai darbinieki varētu brīvi sazināties ar runājošajiem dzimtajā valodā, runāt un saprast svešvalodā dažādas tēmas vai vienkārši lasīt un tulkot speciālo presi. Šie uzdevumi būtībā ir vieni un tie paši, bet tiem ir dažādi uzsvari, kas arī nosaka galīgo kursa izvēli.
Īpašu uzmanību vajadzētu veltīt tai organizācijai, kura māca valodu . Turklāt vajadzētu izvērtēt, cik laba vai slikta ir viena vai otra programma, vajadzētu profesionāļiem. Personāla menedžeri var būt labi speciālisti savā jomā, bet var neko nesaprast svešvalodu apmācībā. Šim mērķim ir nepieciešams uzaicināt neatkarīgu ekspertu no malas.
- Šodien daudzi valodu centri piedāvā specializētos korporatīvos kursus: „Ievads lietišķajā sarakstē angļu valodā” , „Ievads pārrunu veikšanā ar ārzemju kompānijām”, „Prezentācijas iemaņas” un tā tālāk. Cik produktīva ir šāda pieeja?
- Ir pierasts uzskatīt, ka darbinieku apmācības kursam ir jābūt izvirzītiem speciāliem uzdevumiem. Tur vajadzētu ietilpt specializētai leksikai ar finansu, tehnisko, juridisko un jebkuru citu ievirzi, kas atbilstu uzņēmuma darbības specifikai. Vairums kompāniju sāk kursa meklēšanu tieši no specializācijas izvēlēšanās, kas ir liela kļūda – viņi piemirst, ka jebkuras valodas pamatā, tajā skaitā arī profesionālās valodas, ir viena kopīga struktūra. Jebkuram kursam ir jāsākas ar pamata leksikas bāzes krājuma apguvi un gramatikas pamatiem. Un tikai pēc tam var pāriet pie speciāla profesionālās leksikas kursa un saziņas etiķetes – un nekādā gadījumā nedrīkst būt otrādi.
- Kādi vēl faktori ietekmē apmācības galarezultātu?
- Ļoti nepieciešama ir pareiza apmācības organizācija un psiholoģiski komfortabla atmosfēra kompānijas darbiniekiem. Liela kļūda, formējot mācību grupas, ir to cilvēku apvienošana, kuriem ir dažādas hierarhijas pakāpes uzņēmumā, - tas ir vistaisnākais ceļš uz konfliktu.
Lai kā tas būtu, cilvēks, kuram ir daudz augstāks ieņemamais amats nekā pārējiem grupas biedriem, zemapziņā uztver viņu kā norādi uz savu priekšrocību. Nokļūstot kopīgā grupā, viņš nokļūst ar visiem pavisam vienādā situācijā - šeit visas dotības tiek vērtētas pēc vienādas vērtēšanas skalas. Vairākums vadītāju cenšas sevi norobežot no šādām situācijām. Nav izslēgts, ka apmācības procesā noskaidrojas, ka daži padotie ir gudrāki, zinošāki un asprātīgāki par saviem priekšniekiem, turklāt viņiem ir labāka atmiņa. Šajā gadījumā vadītājam nāksies atjaunot savu sabojāto autoritāti. Var tikt izmantoti jebkuri līdzekļi, līdz pat sabotāžai, līdz centieniem pierādīt, ka pasniedzējs slikti zina savu priekšmetu, ka tā valodas prakse, ko piedāvā mācību procesā, ir nepilnīga un to nav nepieciešamības pildīt.
Vēl viens svarīgs faktors kursa veiksmīgumam konkrētai organizācijai – tas, cik daudz apmācības sistēma un tajā esošās spēles situācijas atļauj cilvēkiem pašapliecināties. Organizācijas darbinieki nemitīgi konkurē viens ar otru. Piemēram, viens cilvēks vairāk ir profesionāls vienā jomā, cits –citā, viens ir vairāk asprātīgs, un viņš ir kompānijas dvēsele, bet cits veiksmīgāks karjerā un tā tālāk. Nokļūstot valodu skolā, viņi zaudē savu konkurētspēju kolektīvā. Tādēļ ir svarīgi, lai apmācības procesā viņiem būtu iespēja apliecināt savu statusu tāpat kā viņi to dara reālajā dzīvē, - tad mācīšanās process būs interesants un efektīvs. Mans padoms – izvēlieties tādu provaideru, kas māk teicami organizēt mācību procesu, ievērojot auditorijas psiholoģiskās īpatnības. Pretējā gadījumā nodarbību rezultativitāte būs ļoti zema.
- Daudzi HR-menedžeri neredz neko sliktu jauktajās grupās: vadītājs un padotie...
- Šāds risinājums ir pieļaujams tikai tajos gadījumos, kad notiek speciāli treniņi, kas vērsti uz komandas gara veidošanu, ko organizē cilvēks , kas zina par kompānijā eksistējošām problēmām un kas māk tās atrisināt. Pārējos gadījumos tas var novest pie milzīgām problēmām. Man ir liela pieredze valodu mācīšanā, es nemitīgi saņemu informāciju no pasniedzējiem, kas strādā ar komunikatīvo metodi, par problēmām, ar kurām viņiem nākas saskarties ikdienas darbā, - daudzām problēmām ir tieši psiholoģisks raksturs. Nepareizi noformētās grupās ir daudz konfliktsituāciju gan starp grupas biedriem, gan arī ar pasniedzējiem. Turklāt daudzi konflikti tiek ieviesti arī darba procesā.
- Kādas metodes ir pašas efektīvākās pieaugušo auditorijas apmācībai?
- Kad mēs runājam par svešvalodu mācīšanu, mēs, pirmkārt, runājam par atmiņu. Vairums cilvēku jau 25 līdz 30 gadu vecumā sāk sūdzēties tieši par atmiņas traucējumiem. Patiesībā, par spīti šim viedoklim, sešpadsmitgadīgam un trīsdesmitgadīgam cilvēkam nav lielas atšķirības atmiņas efektivitātē – to apstiprina virkne nopietnu pētījumu. Līdz četrdesmit gadiem nav novērota būtiska atmiņas pasliktināšanās- cita lieta, ka dažādos cilvēka dzīves posmos cilvēks izmanto dažādas atcerēšanās stratēģijas. Piemēram, ja agrīnā vecumā cilvēks var apgūt lielāku apjomu dažādas informācijas, tad līdz ar vecuma palielināšanos šī īpatnība pakāpeniski samazinās. Bet tad ir cita stratēģija – informācijas sasaiste ar loģisko izpratni. Mācot pieaugušu auditoriju, piedāvātajā materiālā ir jābūt pēc iespējas vairāk loģisko likumsakarību.
Otra pieeja, kas ļauj veiksmīgi apmācīt pieaugušo auditoriju, - ļaut grupas biedriem konkurēt savā starpā un apliecināt savu statusu pēc visām viņiem nozīmīgajām vērtību skalām. Ja jūs nodarbībās lasīsiet tekstus, atstāstīsiet tos un uzdosiet pašus par sevi saprotamus jautājumus, tas neko būtisku nepastāstīs apkārtējiem par jums. Bet, ja jums ir iespēja spēles veidā parādīt savu asprātību un atjautību, tad jūsu motivācija strauji pieaug. Eksistē neapstrīdama saistība starp motivācijas pakāpi, psihes ierosināšanu un atmiņas efektivitāti. Mūsu dzīvē mēdz būt stresa situācijas, kuras mēs „fotografējam” uz visu mūžu – bez jebkādas atkārtošanas atceramies detaļās notikušo ainu. Tas notiek tādēļ, ka tādos mirkļos mūsu motivācijas un psihiskās sistēmas uzbudinājums ir ļoti augsts. Kad mums ir garlaicīgi un negribas neko darīt, ir nepieciešama ilgstoša un monotona atkārtošana, lai informāciju atcerētos.
Cik veiksmīga ir mūsu pieeja – uz šo jautājumu es neatbildēšu ētisku apsvērumu dēļ. Lai par to spriež kursu klausītāji.
- Cik pieaugušajiem var būt vērtīga „ pilnīga ieiešana valodas vidē”?
- No piedzimšanas momenta mūsu smadzenes apgūst jebkuru informāciju pēc noteiktas ģenētiski ieprogrammētas shēmas. Cilvēks var atcerēties šo vai citu vārdu, izprast vienu vai otru gramatikas likumsakarību tūkstošiem pretstatītās situācijās, - tieši tā mēs apgūstam dzimto valodu. Mācoties svešvalodu, atmiņa tiek veidota ar saziņas vides palīdzību, kurā eksistē apgūstamā disciplīna dabiskos apstākļos, taču ne vienmēr tas būs efektīvi – dažu jēdzienu iegaumēšanai jums būs nepieciešams noklausīties tos minimums tūkstoš reižu.
Tādēļ pieauguša cilvēka mācīšanai nepieciešams izmantot divas dažādas informācijas nodošanas stratēģijas. Pirmā – dažādu situāciju piedāvāšana, kad eksistē informācijas vienība, kas obligāti ir jāapgūst. Otrā stratēģija( uz tās pamata ir veidota klasiskā apmācība) ir tāda, lai piedāvātu informācijas vienību absolūti tīrā veidā un nepieciešams paskaidrot, kādēļ tā tiek izmantota. Pieņemsim, jūs mācāties angļu perfekta gramatiskās formas. Izmantojot pirmo stratēģiju, es jums varu piedāvāt simtiem situāciju, kurās šī forma tiek izmantota. Analizējot šīs situācijas, jūs secināsiet, ka dzīvē šī forma tiek izmantota, lai izteiktu to, to un to. Otrajā gadījumā es pastāstīšu, ka šī forma tiek izmantota tādās situācijās, un piedāvāšu virkni piemēru: skatieties un centieties izdarīt tieši tāpat - tas aizņems daudz mazāk laika.
Tādā veidā pilnīga ieiešana valodas vidē ir efektīva tiem materiāla elementiem, kas labāk tiek apgūti dabiskā ceļā. Bet, apgūstot valodas uzbūvi, gramatiskās struktūras un leksikas bāzi, labāk sniegt gatavus jēdzienus. Tikai pēc tam, kad jums būs izveidojusies valodas sistēma, to var uzlabot un pieslīpēt, papildinot ar dažādiem leksiskiem elementiem, frazeoloģismiem. Šajā posmā ļoti būtiska ir ieiešana valodas vidē.
Atbildi uz šo jautājumu mēs lūdzām Saimonam Ko, pazīstamajam speciālistam valodu apmācības jomā, International House akadēmiskajam direktoram, kurš jau 14 gadus veiksmīgi praktizē Rīgā.
- Ar ko vajadzētu sākt, izvēloties korporatīvo kursu svešvalodas apguvei? Kādiem parametriem būtu nepieciešams pievērst īpašu uzmanību?
- Vispirms, personāla menedžerim un kompānijas vadītājam vajag precīzi noformulēt, ko īsti viņi vēlas iegūt no apguves procesa: lai darbinieki varētu brīvi sazināties ar runājošajiem dzimtajā valodā, runāt un saprast svešvalodā dažādas tēmas vai vienkārši lasīt un tulkot speciālo presi. Šie uzdevumi būtībā ir vieni un tie paši, bet tiem ir dažādi uzsvari, kas arī nosaka galīgo kursa izvēli.
Īpašu uzmanību vajadzētu veltīt tai organizācijai, kura māca valodu . Turklāt vajadzētu izvērtēt, cik laba vai slikta ir viena vai otra programma, vajadzētu profesionāļiem. Personāla menedžeri var būt labi speciālisti savā jomā, bet var neko nesaprast svešvalodu apmācībā. Šim mērķim ir nepieciešams uzaicināt neatkarīgu ekspertu no malas.
- Šodien daudzi valodu centri piedāvā specializētos korporatīvos kursus: „Ievads lietišķajā sarakstē angļu valodā” , „Ievads pārrunu veikšanā ar ārzemju kompānijām”, „Prezentācijas iemaņas” un tā tālāk. Cik produktīva ir šāda pieeja?
- Ir pierasts uzskatīt, ka darbinieku apmācības kursam ir jābūt izvirzītiem speciāliem uzdevumiem. Tur vajadzētu ietilpt specializētai leksikai ar finansu, tehnisko, juridisko un jebkuru citu ievirzi, kas atbilstu uzņēmuma darbības specifikai. Vairums kompāniju sāk kursa meklēšanu tieši no specializācijas izvēlēšanās, kas ir liela kļūda – viņi piemirst, ka jebkuras valodas pamatā, tajā skaitā arī profesionālās valodas, ir viena kopīga struktūra. Jebkuram kursam ir jāsākas ar pamata leksikas bāzes krājuma apguvi un gramatikas pamatiem. Un tikai pēc tam var pāriet pie speciāla profesionālās leksikas kursa un saziņas etiķetes – un nekādā gadījumā nedrīkst būt otrādi.
- Kādi vēl faktori ietekmē apmācības galarezultātu?
- Ļoti nepieciešama ir pareiza apmācības organizācija un psiholoģiski komfortabla atmosfēra kompānijas darbiniekiem. Liela kļūda, formējot mācību grupas, ir to cilvēku apvienošana, kuriem ir dažādas hierarhijas pakāpes uzņēmumā, - tas ir vistaisnākais ceļš uz konfliktu.
Lai kā tas būtu, cilvēks, kuram ir daudz augstāks ieņemamais amats nekā pārējiem grupas biedriem, zemapziņā uztver viņu kā norādi uz savu priekšrocību. Nokļūstot kopīgā grupā, viņš nokļūst ar visiem pavisam vienādā situācijā - šeit visas dotības tiek vērtētas pēc vienādas vērtēšanas skalas. Vairākums vadītāju cenšas sevi norobežot no šādām situācijām. Nav izslēgts, ka apmācības procesā noskaidrojas, ka daži padotie ir gudrāki, zinošāki un asprātīgāki par saviem priekšniekiem, turklāt viņiem ir labāka atmiņa. Šajā gadījumā vadītājam nāksies atjaunot savu sabojāto autoritāti. Var tikt izmantoti jebkuri līdzekļi, līdz pat sabotāžai, līdz centieniem pierādīt, ka pasniedzējs slikti zina savu priekšmetu, ka tā valodas prakse, ko piedāvā mācību procesā, ir nepilnīga un to nav nepieciešamības pildīt.
Vēl viens svarīgs faktors kursa veiksmīgumam konkrētai organizācijai – tas, cik daudz apmācības sistēma un tajā esošās spēles situācijas atļauj cilvēkiem pašapliecināties. Organizācijas darbinieki nemitīgi konkurē viens ar otru. Piemēram, viens cilvēks vairāk ir profesionāls vienā jomā, cits –citā, viens ir vairāk asprātīgs, un viņš ir kompānijas dvēsele, bet cits veiksmīgāks karjerā un tā tālāk. Nokļūstot valodu skolā, viņi zaudē savu konkurētspēju kolektīvā. Tādēļ ir svarīgi, lai apmācības procesā viņiem būtu iespēja apliecināt savu statusu tāpat kā viņi to dara reālajā dzīvē, - tad mācīšanās process būs interesants un efektīvs. Mans padoms – izvēlieties tādu provaideru, kas māk teicami organizēt mācību procesu, ievērojot auditorijas psiholoģiskās īpatnības. Pretējā gadījumā nodarbību rezultativitāte būs ļoti zema.
- Daudzi HR-menedžeri neredz neko sliktu jauktajās grupās: vadītājs un padotie...
- Šāds risinājums ir pieļaujams tikai tajos gadījumos, kad notiek speciāli treniņi, kas vērsti uz komandas gara veidošanu, ko organizē cilvēks , kas zina par kompānijā eksistējošām problēmām un kas māk tās atrisināt. Pārējos gadījumos tas var novest pie milzīgām problēmām. Man ir liela pieredze valodu mācīšanā, es nemitīgi saņemu informāciju no pasniedzējiem, kas strādā ar komunikatīvo metodi, par problēmām, ar kurām viņiem nākas saskarties ikdienas darbā, - daudzām problēmām ir tieši psiholoģisks raksturs. Nepareizi noformētās grupās ir daudz konfliktsituāciju gan starp grupas biedriem, gan arī ar pasniedzējiem. Turklāt daudzi konflikti tiek ieviesti arī darba procesā.
- Kādas metodes ir pašas efektīvākās pieaugušo auditorijas apmācībai?
- Kad mēs runājam par svešvalodu mācīšanu, mēs, pirmkārt, runājam par atmiņu. Vairums cilvēku jau 25 līdz 30 gadu vecumā sāk sūdzēties tieši par atmiņas traucējumiem. Patiesībā, par spīti šim viedoklim, sešpadsmitgadīgam un trīsdesmitgadīgam cilvēkam nav lielas atšķirības atmiņas efektivitātē – to apstiprina virkne nopietnu pētījumu. Līdz četrdesmit gadiem nav novērota būtiska atmiņas pasliktināšanās- cita lieta, ka dažādos cilvēka dzīves posmos cilvēks izmanto dažādas atcerēšanās stratēģijas. Piemēram, ja agrīnā vecumā cilvēks var apgūt lielāku apjomu dažādas informācijas, tad līdz ar vecuma palielināšanos šī īpatnība pakāpeniski samazinās. Bet tad ir cita stratēģija – informācijas sasaiste ar loģisko izpratni. Mācot pieaugušu auditoriju, piedāvātajā materiālā ir jābūt pēc iespējas vairāk loģisko likumsakarību.
Otra pieeja, kas ļauj veiksmīgi apmācīt pieaugušo auditoriju, - ļaut grupas biedriem konkurēt savā starpā un apliecināt savu statusu pēc visām viņiem nozīmīgajām vērtību skalām. Ja jūs nodarbībās lasīsiet tekstus, atstāstīsiet tos un uzdosiet pašus par sevi saprotamus jautājumus, tas neko būtisku nepastāstīs apkārtējiem par jums. Bet, ja jums ir iespēja spēles veidā parādīt savu asprātību un atjautību, tad jūsu motivācija strauji pieaug. Eksistē neapstrīdama saistība starp motivācijas pakāpi, psihes ierosināšanu un atmiņas efektivitāti. Mūsu dzīvē mēdz būt stresa situācijas, kuras mēs „fotografējam” uz visu mūžu – bez jebkādas atkārtošanas atceramies detaļās notikušo ainu. Tas notiek tādēļ, ka tādos mirkļos mūsu motivācijas un psihiskās sistēmas uzbudinājums ir ļoti augsts. Kad mums ir garlaicīgi un negribas neko darīt, ir nepieciešama ilgstoša un monotona atkārtošana, lai informāciju atcerētos.
Cik veiksmīga ir mūsu pieeja – uz šo jautājumu es neatbildēšu ētisku apsvērumu dēļ. Lai par to spriež kursu klausītāji.
- Cik pieaugušajiem var būt vērtīga „ pilnīga ieiešana valodas vidē”?
- No piedzimšanas momenta mūsu smadzenes apgūst jebkuru informāciju pēc noteiktas ģenētiski ieprogrammētas shēmas. Cilvēks var atcerēties šo vai citu vārdu, izprast vienu vai otru gramatikas likumsakarību tūkstošiem pretstatītās situācijās, - tieši tā mēs apgūstam dzimto valodu. Mācoties svešvalodu, atmiņa tiek veidota ar saziņas vides palīdzību, kurā eksistē apgūstamā disciplīna dabiskos apstākļos, taču ne vienmēr tas būs efektīvi – dažu jēdzienu iegaumēšanai jums būs nepieciešams noklausīties tos minimums tūkstoš reižu.
Tādēļ pieauguša cilvēka mācīšanai nepieciešams izmantot divas dažādas informācijas nodošanas stratēģijas. Pirmā – dažādu situāciju piedāvāšana, kad eksistē informācijas vienība, kas obligāti ir jāapgūst. Otrā stratēģija( uz tās pamata ir veidota klasiskā apmācība) ir tāda, lai piedāvātu informācijas vienību absolūti tīrā veidā un nepieciešams paskaidrot, kādēļ tā tiek izmantota. Pieņemsim, jūs mācāties angļu perfekta gramatiskās formas. Izmantojot pirmo stratēģiju, es jums varu piedāvāt simtiem situāciju, kurās šī forma tiek izmantota. Analizējot šīs situācijas, jūs secināsiet, ka dzīvē šī forma tiek izmantota, lai izteiktu to, to un to. Otrajā gadījumā es pastāstīšu, ka šī forma tiek izmantota tādās situācijās, un piedāvāšu virkni piemēru: skatieties un centieties izdarīt tieši tāpat - tas aizņems daudz mazāk laika.
Tādā veidā pilnīga ieiešana valodas vidē ir efektīva tiem materiāla elementiem, kas labāk tiek apgūti dabiskā ceļā. Bet, apgūstot valodas uzbūvi, gramatiskās struktūras un leksikas bāzi, labāk sniegt gatavus jēdzienus. Tikai pēc tam, kad jums būs izveidojusies valodas sistēma, to var uzlabot un pieslīpēt, papildinot ar dažādiem leksiskiem elementiem, frazeoloģismiem. Šajā posmā ļoti būtiska ir ieiešana valodas vidē.
