Mācīties nekad nav par agru!
Do you speak English? Droši vien daudzi vecāki tagad apstiprinoši māj ar galvu. Bet kā ar jūsu bērnu? Kad viņam ir nepieciešams sākt mācīties svešvalodu? Kāpēc pirmsskolas vecuma bērni labāk nekā skolas vecuma bērni apgūst angļu valodu? Ne tikai šos jautājumus mēs aizskārām sarunā ar valodu speciālistiem no skolas International House Riga-Satva, kas jau desmit gadus, izņemot citas nodarbības, specializējas arī pašu mazāko angļu valodas apmācībai....
Nav tādu gādīgu vecāku, kas nesapņotu ieguldīt savā atvasē pēc iespējas vairāk zināšanu. Baleta skola, daiļslidošana, teniss...Šo sarakstu var papildināt bezgalīgi. Taču ne vienmēr tās nodarbības, ko ir izvēlējušies vecāki(kas bieži ir vecāku nerealizētie sapņi), patiešām ir piemērotas mazulim. ----- -- Valodu apgūšana – tā ir pavisam cita lieta, - apgalvo valodu skolas International House Riga-Satva direktore Natālija Zeļeņina, pieminot Marlenas Ditrihas citātu: Lai ko tu neizdarītu savu bērnu labā, noteiktā vecumā viņi tev pārmetīs par to. Vienīgais, uz ko vajadzētu uzstāt, tā ir svešvalodu apgūšana. To viņi tev piedos.”
- Optimālais vecums, lai sāktu mācīties angļu valodu, ir 5 gadi. Šajā vecumā bērni kļūst komunikatīvi, pieaug viņu spēja koncentrēties. Vēl vairāk, viņi vēl nav noslogoti ar skolas nodarbībām. Pats labākais laiks interesantā formā saņemt jaunas zināšanas. Tā saka Žanna.
- Bet vai nav par agru?
- Noteikti nē! Mazi bērni neticami ātri atceras jaunus vārdus. Ja jūs, piemēram, salīdzināsiet četrgadīgu bērnu ar astoņgadīgu un liksiet abiem iemācīties vienādu daudzumu vārdu, tad pārliecināsieties, ka daudz vieglāk iemācīties būs jaunākajam bērnam. Tieši tam arī ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērnu apmācības kurss. Viņi nemācās gramatiku un valodu kā sistēmu. No sākuma mazuļi apgūst leksiku, sarunvalodu, attīsta klausīšanās iemaņas. Tikai mazliet vēlāk, 10-11 gadu vecumā, viņi uzzina valodas teoriju.
Starp citu, zinātnieki ir veikuši pētījumus un secinājuši, ka IQ līmenis tiem bērniem, kas sākuši svešvalodu apguvi 5 gadu vecumā, ir daudz augstāks nekā tiem, kas pirmos pamatus ir ieguvuši tikai skolā.
Protams, ir mazuļi, kas piecu gadu vecumā tomēr nav gatavi mācīties svešvalodu. Lai uzzinātu bērna spējas, tiek veikts tests viņa dzimtajā valodā. Dažreiz iesakām vecākiem pavisam mazliet nogaidīt. Valodas apguve – tā ir ne tikai valodas pārvaldīšana, bet arī sociālā un psiholoģiskā attīstība. Mazulis mācās disciplīnu, strādāt grupā, kontaktēties, draudzēties, ar godu uzvarēt un arī zaudēt. Mēs tāpat kļūstam arī par pirmavotu, no kura bērni uzzina tādus jēdzienus kā nedēļas dienas, laiks, valstis un daudz ko citu, kas palīdz mazulim iepazīt pasauli.
Bērniem ir svarīgs rezultāts. Viņiem ir interesanti tikai tad, kad viņiem izdodas izpildīt uzdevumu. Var aizvērt acis uz to, ko bērns nav spējis klasē izdarīt, bet, ja kaut kas ir izdevies, tad to noteikti vajag uzsvērt un atzīmēt. Bērni tiecas pēc uzslavas, kaut arī par pašu mazāko sasniegumu. Tas iedvesmo un stimulē tālākajām mācībām. Tādēļ pasniedzēja uzdevums ir padarīt nodarbību interesantu, lai visi bērniņi justu, ka viņiem ir progress svešvalodas apguvē.
Valodu skolā International House Riga-Satva, starp citu, mācās ne tikai bērni, bet arī paši pedagogi. Viņi regulāri mācās kursos, kur analizē paveikto darbu, dalās pieredzē, iesaka, dalās jaunajā metodikā un novērojumos. Interesants fakts: profesionāli pedagogi cenšas nodot savu bērnu mācīties pie cita pedagoga, bet cilvēki ar nelielu pasniegšanas pieredzi, svešvalodā runājoši vecāki vēlas savus bērnus mācīt paši.
- Tādos gadījumos pēc tam ir ļoti grūti iemācīt bērnam pareizi runāt svešvalodā. Daudz vieglāk ir iemācīt no jauna. Es vienmēr iesaku vecākiem izrādīt interesi par mazuļa zināšanām, bet visam vajag zināt mēru. Bērns vecākus neuztver kā pedagogus pat tad, ja viņi pēc izglītības tādi ir. Aktīvām mammām un tētiem iesaku speciāli izstrādātas spēles vārdu un frāžu atkārtošanai,- stāsta skolas pasniedzēja Žanna Kukina.
- Viena mana paziņa – psihoterapeite – man vienreiz teica: var piespiest lampiņai degt ar 200 voltu stiprumu, bet tā ļoti ātri izdegs, - saka International House Riga-Satva Нdirektore Natālija Zeļeņina. – Valoda – tas nav tikai mācību priekšmets skolā, tā, pirmkārt, ir iespēja ceļot, mācīties un ... sazināties.
Nav tādu gādīgu vecāku, kas nesapņotu ieguldīt savā atvasē pēc iespējas vairāk zināšanu. Baleta skola, daiļslidošana, teniss...Šo sarakstu var papildināt bezgalīgi. Taču ne vienmēr tās nodarbības, ko ir izvēlējušies vecāki(kas bieži ir vecāku nerealizētie sapņi), patiešām ir piemērotas mazulim. ----- -- Valodu apgūšana – tā ir pavisam cita lieta, - apgalvo valodu skolas International House Riga-Satva direktore Natālija Zeļeņina, pieminot Marlenas Ditrihas citātu: Lai ko tu neizdarītu savu bērnu labā, noteiktā vecumā viņi tev pārmetīs par to. Vienīgais, uz ko vajadzētu uzstāt, tā ir svešvalodu apgūšana. To viņi tev piedos.”
IQ paaugstināšanai
Vai šajā lietā ir jāzina mērs? Pavisam reāli mazulis ir gatavs uztvert otru valodu tikai 4-5 gados, ja, protams, viņš nav audzis bilingvālā ģimenē, kur no autiņu vecuma ir dzirdējis divas valodas. Ar šo jautājumu �Bērniņi� vērsās pie Satvas pasniedzējas Žannas Kukinas, kas strādā ar bērniem no 4 līdz 12 gadu vecumam.- Optimālais vecums, lai sāktu mācīties angļu valodu, ir 5 gadi. Šajā vecumā bērni kļūst komunikatīvi, pieaug viņu spēja koncentrēties. Vēl vairāk, viņi vēl nav noslogoti ar skolas nodarbībām. Pats labākais laiks interesantā formā saņemt jaunas zināšanas. Tā saka Žanna.
- Bet vai nav par agru?
- Noteikti nē! Mazi bērni neticami ātri atceras jaunus vārdus. Ja jūs, piemēram, salīdzināsiet četrgadīgu bērnu ar astoņgadīgu un liksiet abiem iemācīties vienādu daudzumu vārdu, tad pārliecināsieties, ka daudz vieglāk iemācīties būs jaunākajam bērnam. Tieši tam arī ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērnu apmācības kurss. Viņi nemācās gramatiku un valodu kā sistēmu. No sākuma mazuļi apgūst leksiku, sarunvalodu, attīsta klausīšanās iemaņas. Tikai mazliet vēlāk, 10-11 gadu vecumā, viņi uzzina valodas teoriju.
Starp citu, zinātnieki ir veikuši pētījumus un secinājuši, ka IQ līmenis tiem bērniem, kas sākuši svešvalodu apguvi 5 gadu vecumā, ir daudz augstāks nekā tiem, kas pirmos pamatus ir ieguvuši tikai skolā.
Parotaļāsimies? Pamācīsimies?
- Vai mazuļiem nav grūti būt uzmanīgiem nodarbības laikā?-,jūs jautāsiet. Nevienam nebūs atklājums tas, ka mazuļiem māca angļu valodu spēļu formā. Dziesmas, multiplikācijas filmas, rotaļlietas, attēli, plakāti tiem, kas jau ir apguvuši lasīšanas prasmi – viss notiek darbībā. Tas ļauj minimāli izmantot lekcijas laikā dzimto valodu. Bērni spēj koncentrēt uzmanību uzdevumam ne vairāk kā 15 minūtes. Tieši tādēļ uzdevumi mijas visas nodarbības laikā.Protams, ir mazuļi, kas piecu gadu vecumā tomēr nav gatavi mācīties svešvalodu. Lai uzzinātu bērna spējas, tiek veikts tests viņa dzimtajā valodā. Dažreiz iesakām vecākiem pavisam mazliet nogaidīt. Valodas apguve – tā ir ne tikai valodas pārvaldīšana, bet arī sociālā un psiholoģiskā attīstība. Mazulis mācās disciplīnu, strādāt grupā, kontaktēties, draudzēties, ar godu uzvarēt un arī zaudēt. Mēs tāpat kļūstam arī par pirmavotu, no kura bērni uzzina tādus jēdzienus kā nedēļas dienas, laiks, valstis un daudz ko citu, kas palīdz mazulim iepazīt pasauli.
Bērniem ir svarīgs rezultāts. Viņiem ir interesanti tikai tad, kad viņiem izdodas izpildīt uzdevumu. Var aizvērt acis uz to, ko bērns nav spējis klasē izdarīt, bet, ja kaut kas ir izdevies, tad to noteikti vajag uzsvērt un atzīmēt. Bērni tiecas pēc uzslavas, kaut arī par pašu mazāko sasniegumu. Tas iedvesmo un stimulē tālākajām mācībām. Tādēļ pasniedzēja uzdevums ir padarīt nodarbību interesantu, lai visi bērniņi justu, ka viņiem ir progress svešvalodas apguvē.
Ar savu skolotāju labāk
Nevienam nav noslēpums, ka pasniegt mazuļiem nebūt nav viegli. Mazulim ir svarīgi, lai viņš mācītos pie savapedagoga, kurš būtu dvēselē tuvs pat tad, ja viņš bieži maina pasniedzējus. Skolas direktore Natālija Zeļeņina ir pārliecināta, ka tādam pasniedzējam bez profesionālajām dotībām ir jābūt iedzimtai spējai saprast mazo. Šādā agrīnā vecumā bērns ne tikai uzsūc zināšanas, bet arī burtiski kopē skolotāju. Vēl vairāk, ja šis ir pirmais pasniedzējs viņa dzīvē!Valodu skolā International House Riga-Satva, starp citu, mācās ne tikai bērni, bet arī paši pedagogi. Viņi regulāri mācās kursos, kur analizē paveikto darbu, dalās pieredzē, iesaka, dalās jaunajā metodikā un novērojumos. Interesants fakts: profesionāli pedagogi cenšas nodot savu bērnu mācīties pie cita pedagoga, bet cilvēki ar nelielu pasniegšanas pieredzi, svešvalodā runājoši vecāki vēlas savus bērnus mācīt paši.
- Tādos gadījumos pēc tam ir ļoti grūti iemācīt bērnam pareizi runāt svešvalodā. Daudz vieglāk ir iemācīt no jauna. Es vienmēr iesaku vecākiem izrādīt interesi par mazuļa zināšanām, bet visam vajag zināt mēru. Bērns vecākus neuztver kā pedagogus pat tad, ja viņi pēc izglītības tādi ir. Aktīvām mammām un tētiem iesaku speciāli izstrādātas spēles vārdu un frāžu atkārtošanai,- stāsta skolas pasniedzēja Žanna Kukina.
English pilnībā
Lingvisti uzsver, ja bērns līdz 14 gadiem nokļūst vidē, kur valoda tiek pielietota, viņš runās bez akcenta. Bet tomēr nevajag steigties! Ja jūsu mazulis sāk mācīties otru valodu 5 gadu vecumā(varbūt pat mazliet vēlāk), tad profesionālas pieejas gadījumā jau pēc skolas beigšanas viņš pārvaldīs valodu pilnībā. Tādēļ nevajag mazulim atņemt bērnību, liekot daudz laika pavadīt pie mācību grāmatām.- Viena mana paziņa – psihoterapeite – man vienreiz teica: var piespiest lampiņai degt ar 200 voltu stiprumu, bet tā ļoti ātri izdegs, - saka International House Riga-Satva Нdirektore Natālija Zeļeņina. – Valoda – tas nav tikai mācību priekšmets skolā, tā, pirmkārt, ir iespēja ceļot, mācīties un ... sazināties.
