Kā pārvarēt bailes pār valodas barjeru vai kā tikt pāri valodas barjerai?
Kas ir "valodas barjera"? Šo jautājumu mēs uzdevām vadošajam speciālistam izglītības jomā, International House valodu kursu akadēmiskajam direktoram Brūsam Baksam.
Ar šo viltīgo terminu tiek apzīmētas bailes runāt svešvalodā. Noskaidrosim, kāds ir baiļu iemesls.
Pirmais iemesls ir pilnībā dabisks un pat veselīgs. Bailes runāt svešvalodā –tā ir nepārliecinātība par savām zināšanām. Tieši šī nepārliecinātība piespiež cilvēku pilnveidot savas valodas zināšanas. Turklāt ir ne mazums cilvēku, kam nav nekādu neērtību, runājot angliski bez gramatisko likumu izmantošanas vai zinot tikai 10 vārdus, viņi uzskata, ka tas ir pilnīgi pietiekami.Tāda pašpārliecinātība ir daudz kaitīgāka nekā kritiska attieksme pret savām zināšanām. Daudz speciālisti uzskata, ka gramatikas zināšanas var izlabot pēc tam – no sākuma vajag cilvēku pieradināt pie "runāšanas" valodā, un tikai pēc tam var normēt viņa runu. Mūsuprāt, pie tādas piejas dzimtās valodas prioritāte tiek tikai nostiprināta. Cilvēks izmanto vārdus svešvalodā, bet "apstrādā" pēc dzimtās valodas likumiem. Pierodot pie šāda modeļa, viņš ir spiests mācīties vēlreiz. Atmiņai arī ir savi likumi. Viss, kas netiek atkārtots un (vai) nav saistīts ar stipriem emocionāliem pārdzīvojumiem, noteikti agri vai vēlu tiks aizmirsts. Precīzāk, būs zaudēta vai apgrūtināta pieeja atbilstošajai informācijai. Nevajadzētu aizmirst arī par motivācijas satāvdaļu. Un, neraugoties uz to, ir iespēja būtiski paaugstināt svešvalodu vārdu atcerēšanās efektivitāti.
Otram iemeslam ir dziļas saknes tālā bērnībā. Mācoties svešvalodu, mēs emocionāli nokļūstam situācijā, kurā kaut kad jau esam pabijuši, un jūtas, kuras mēs pie tam izjūtam, - ne tuvu nav tās patīkamākās: mazā, muļķīgā, bezpalīdzīgā bērna sajūta. Mēs esam izauguši no tā brīža, bet, nokļūstot analogā situācijā, kad citu cilvēku acu priekšā mēs mokoši ķepurojamies svešvalodas gudrībās, mūsu psihe ātri "atrod" mūsu bērnišķīgās emocijas. Tieši tādēļ nopietns, pārliecināts par sevi cilvēks, runājot svešvalodā, jūtas kā bezpalīdzīgs mazulis, kas runā visādus niekus zinošo pieaugušo klātbūtnē.
Trešais "valodas barjeras" iemesls ir tas, ka, neesot pietiekamam automātismam svešvalodā, mēs vairāk domājam par to, KĀ mēs runājam par to, kas mums ir sakāms.
BET GALVENAIS IEMESLS bailēm runāt svešvalodā – dziļi personisks. Katrs no mums vēlētos citu acīs izskatīties stiprs, pārliecināts par sevi cilvēks. Bet, ja mēs kaut ko darām ne ļoti labi, ar piepūli, ar kļūdām, – tas parasti tiek uztverts kā mūsu vājums.
Ar šo viltīgo terminu tiek apzīmētas bailes runāt svešvalodā. Noskaidrosim, kāds ir baiļu iemesls.
Pirmais iemesls ir pilnībā dabisks un pat veselīgs. Bailes runāt svešvalodā –tā ir nepārliecinātība par savām zināšanām. Tieši šī nepārliecinātība piespiež cilvēku pilnveidot savas valodas zināšanas. Turklāt ir ne mazums cilvēku, kam nav nekādu neērtību, runājot angliski bez gramatisko likumu izmantošanas vai zinot tikai 10 vārdus, viņi uzskata, ka tas ir pilnīgi pietiekami.Tāda pašpārliecinātība ir daudz kaitīgāka nekā kritiska attieksme pret savām zināšanām. Daudz speciālisti uzskata, ka gramatikas zināšanas var izlabot pēc tam – no sākuma vajag cilvēku pieradināt pie "runāšanas" valodā, un tikai pēc tam var normēt viņa runu. Mūsuprāt, pie tādas piejas dzimtās valodas prioritāte tiek tikai nostiprināta. Cilvēks izmanto vārdus svešvalodā, bet "apstrādā" pēc dzimtās valodas likumiem. Pierodot pie šāda modeļa, viņš ir spiests mācīties vēlreiz. Atmiņai arī ir savi likumi. Viss, kas netiek atkārtots un (vai) nav saistīts ar stipriem emocionāliem pārdzīvojumiem, noteikti agri vai vēlu tiks aizmirsts. Precīzāk, būs zaudēta vai apgrūtināta pieeja atbilstošajai informācijai. Nevajadzētu aizmirst arī par motivācijas satāvdaļu. Un, neraugoties uz to, ir iespēja būtiski paaugstināt svešvalodu vārdu atcerēšanās efektivitāti.
Otram iemeslam ir dziļas saknes tālā bērnībā. Mācoties svešvalodu, mēs emocionāli nokļūstam situācijā, kurā kaut kad jau esam pabijuši, un jūtas, kuras mēs pie tam izjūtam, - ne tuvu nav tās patīkamākās: mazā, muļķīgā, bezpalīdzīgā bērna sajūta. Mēs esam izauguši no tā brīža, bet, nokļūstot analogā situācijā, kad citu cilvēku acu priekšā mēs mokoši ķepurojamies svešvalodas gudrībās, mūsu psihe ātri "atrod" mūsu bērnišķīgās emocijas. Tieši tādēļ nopietns, pārliecināts par sevi cilvēks, runājot svešvalodā, jūtas kā bezpalīdzīgs mazulis, kas runā visādus niekus zinošo pieaugušo klātbūtnē.
Trešais "valodas barjeras" iemesls ir tas, ka, neesot pietiekamam automātismam svešvalodā, mēs vairāk domājam par to, KĀ mēs runājam par to, kas mums ir sakāms.
BET GALVENAIS IEMESLS bailēm runāt svešvalodā – dziļi personisks. Katrs no mums vēlētos citu acīs izskatīties stiprs, pārliecināts par sevi cilvēks. Bet, ja mēs kaut ko darām ne ļoti labi, ar piepūli, ar kļūdām, – tas parasti tiek uztverts kā mūsu vājums.
Kā pārkāpt valodas barjeru?
Ticība saviem spēkiem rodas tikai tad, Jūs pārtraucat pievērst ļoti lielu uzmanību tam faktam, ka runājat svešvalodā. Tam, lai tas notiktu, ir nepieciešami daži nosacījumi:- Prasme diezgan raiti runāt angliski.
- Interesanta sarunas tēma un nepiespiesta atmosfēra, lai pārslēgtu Jūsu uzmanību no valodas uz pašu sarunu.
- Sarunu biedrs, kurš nepārvalda Jūsu dzimto valodu.
